Bibliotekāru velotūre #cyc4lib maijs/jūnijs 2011

Informatīvo materiālu sagatavoja Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijas vadītāja Dace Ūdre, lbb.jss(at)gmail.com

Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija aicina ikvienu topošo vai esošo nozares pārstāvi vai vienkārši bibliotēku mīli atbalstīt ar savu dalību pirmo ne-konferenci uz velosipēdiem – Cycling for Libraries! Cyc4Lib ir nebijis publicitātes pasākums, kura ietvaros 100-200 bibliotēku nozares pārstāvji 10 dienu laikā ir paredzējuši veikt 650 km distanci no Kopenhāgenas, Dānijā līdz pat Berlīnei, Vācijā. Starptautiskā bibliotēku sadarbības projekta noslēguma seminārs notiks Berlīnē 2011. gada 6. jūnijā. Jāatzīmē, ka tā ir arī lieliska iespēja apvienot ne-konferenci uz velosipēdiem ar ikgadējo Vācijas bibliotekāru kongresu 100. Deutscher Bibliothekartag, kurš notiks Berlīnē no 7. līdz 10. jūnijam!

Ne-konferences ietvaros brīvā un pozitīvā atmosfērā notiks diskusijas par bibliotēku nozares attīstības iespējām un citiem aktuāliem jautājumiem. Velotūres ietvaros nav obligāti jāveic visa 650 km garā distance, ir iespēja tai pievienoties arī pa ceļam, piemēram, Rostokā. Katru dienu ir paredzēts nobraukt aptuveni 70 km garu distanci, kas ir paveicams attālums arī nepieredzējušam velosipēdistam. Brauciens ar velosipēdiem tiks organizēts lielākās un mazākās grupās. Ceļa somu pārvešanu nodrošinās mikroautobusi, vajadzības gadījumā tiks nodrošināta arī medicīniskā palīdzība un velosipēdu apkope. Mikroautobusi kalpos arī kā reģistrācijas un informācijas punkti visas velotūres laikā. Pasākuma organizatori (neatkarīga bibliotēku nozares aktīvistu grupa) nodrošinās brokastis, pusdienas un atsvaidzinošus dzērienus, taču par vakariņām katram būs jāparūpējas pašam. Ceļa posmā no Kopenhāgenas līdz Berlīnei velosipēdistiem tiks nodrošinātas arī naktsmītnes.

Pasākuma laikā tiks nodrošināta bibliotēku publicitāte. Katru dienu, izmantojot modernas saziņas tehnoloģijas un sociālos tīklus, internetā tiks ievietota aktuālākā informācija par pasākuma norises gaitu un ne-konferences dalībnieku gūtajiem iespaidiem un pieredzi (publicitāti nodrošinās katrs velotūres dalībnieks, fiksējot interesantākos brīžus fotogrāfijās vai arī vienkārši aprakstot gūtos iespaidus kādā no sociālajiem tīkliem). Cyc4Lib tīmekļa vietnē tiks apkopoti visi internetā publicētie materiāli (fotogrāfijas, video, emuāru ieraksti, tvīti), kuriem piešķirts tegs #cyc4lib. Pasākuma gaita tiks fiksēta dokumentālā filmā, bet iegūtie materiāli (prezentācijas, diskusijas, anekdotes, fotogrāfijas) tiks apkopoti un izdoti publikācijas veidā.

Oficiālā reģistrācija ne-konferencei sāksies 2011. gadā, taču pašlaik visiem interesentiem ir iespēja pulcēties sociālajā tīklā Facebook.com, notikumu lapā Cycling for libraries Copenhagen-Berlin 2011.

Lai nodrošinātu veiksmīgu pasākuma norises gaitu, ne-konferences organizatori meklē sponsorus un sadarbības partnerus, ir nosprausts mērķis piesaistīt 50 000 EUR lielu finansējumu. Lūdzam atsaukties visus, visus, kuri var un grib sniegt savu ieguldījumu pirmajā bibliotekāru ne-konferencē uz velosipēdiem! Projekta veiksmīgu norisi var arī atbalstīt ne-finansiālā veidā – ieskatam nepieciešamo lietu saraksts.

Papildus informācija par ne-konferenci uz velosipēdiem atrodama Cyc4Lib tīmekļa vietnē, kā arī ir iespēja sazināties ar Jukka Pennanen, cyclingforlibraries(at)welho.com.

Rakstu krājums "Informācija un sabiedrība"

Ziņu sagatavotaja Vineta Gerkena, atbildīgā par krājumu.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa ir uzsākusi jauna turpinājumizdevuma publicēšanu. Rakstu krājums „Informācija un sabiedrība” ir pirmais Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sagatavotais izdevums, kas tiek publicēts elektroniskā formā.

Rakstu krājuma mērķis ir parādīt plašo pētniecības virzienu spektru, pie kura strādā Nodaļas docētāji un jaunie zinātnieki, veicināt maģistrantu, doktorantu un akadēmiskās pētniecības rezultātu publicitāti, kā arī piedāvāt diskusiju platformu informācijas un bibliotēku jomas profesionāļiem. Uzmanība ir pievērsta informācijas un zināšanu pārvaldībai, informācijas tehnoloģiju un sabiedrības mijiedarbībai, inovāciju adaptēšanas procesiem u.tml.

Pirmajā krājumā ir ievietoti raksti, kuros analizēti konceptuāli informācijas un bibliotēkzinātnes jautājumi, iezīmēti jauni virzieni informācijas pārvaldībā un bibliotēku darbībā, informācijas sakārtošanā un apstrādē, kā arī bibliotēku vēsturē. Krājumā ir ietverti pēc tematikas atšķirīgi raksti, tomēr tos vieno autoru pētnieciskās novitātes un ieinteresētība sekmēt izpratni par informācijas izplatību informācijas sabiedrības kontekstā.

Krājumā ir atrodami sekojoši raksti:

• Holma Baiba "Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne 21. gadsimtā" 
• Dudareva Maira "Vizuālā komunikācija digitālo fotogrāfiju izguves procesā" 
• Grēniņa Aiga "Elektroniskā grāmata kā inovatīvs informācijas resurss" 
• Leitāne Dita "Priekšmetošanas problēmas bibliotēku elektroniskajos katalogos: ideāli un realitāte" 
• Mūze Baiba "Informācijas resursu veidošana: sadarbības aspekti" 
• Pakalna Daina "Bibliometrijas un vebometrijas lietojums augstskolu darbības novērtēšanā" 
• Dzirkale-Maļavkina Dženija "Mūsdienu bibliotekārās darbības principi, uzdevumi un sistēma"
• Gerkena Vineta "Saskarsmes veidošana ar netipiskiem bibliotēkas lietotājiem" 
• Sporāne Baiba "Bibliotekāra ētikas paradigma" 
• Žuravļova Ļena "Bibliotēkas iekšējās komunikācijas aspekti" 
• Zanders Viesturs "Teodors Līventāls (1882–1956) Latvijas bibliotēku vēsturē" 

Rakstu krājums ir atrodams LU SZF tīmekļa vietnē

Kā pieteikt pētījumu BOBCSATSSS 2011

Lai pieteiktu savu dalību starptautiskajā simpozijā BOBCATSSS 2011, ir jāreģistrējas BOBCATSSS 2011 tīmekļa vietnē un jāiesniedz pētījuma pieteikums (kopsavilkums) 250-500 vārdu apjomā.

Kopsavilkumā jāapraksta pētījuma mērķis, izpētes pakāpe, pētniecības metodes un pētījuma rezultāti. Papildus ir jāpievieno pētījumā izmantoto informācijas avotu saraksts, kurš noformēts, izmantojot APA standartu (ar izmantoto informācijas avotu saraksta paraugu vari iepazīties šeit). Teksts noformējams izmantojot burtveidolu Time New Roman un 12pt izmēra burtus.

BOBCATSSS 2011 tuvojas (2)

Šodien Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijas pārstāves Dace Ūdre un Sanita Malēja aicināja bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmas studentus pieteikties IBSN Jauno pētnieku konkursam (papildus informācija par konkursu šeit).

Lai veiksmīgi piedalītos konkursā, ne tikai jāiesniedz CV, angļu valodas centralizētā eksāmena kopija un motivācijas vēstule angļu valodā, bet arī jāreģistrējas BOBCATSSS 2011 tīmekļa vietnē un līdz 30. septembra plkst. 22:59:59 pēc Latvijas laika ir jāiesniedz pētījuma pieteikums plakāta, referāta vai semināra formātā. Šogad katrs students var izmēģināt veiksmi un pieteikt līdz 5 pētījumiem.

Ar iepriekšējā gada Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studentu pētījumiem var iepazīties šeit, meklējumu logā ierakstot atslēgvārdu „Latvia”.

Aktuālākajai informācijai var arī sekot līdzi sociālajā tīklā facebook.com, interešu grupā „BOBCATSSS 2011”.

IBSN studenti 2010./2011. studiju gads

Ikgadējā bakalaura studiju programmas kopbilde pirmajā studiju dienā

Pētījumi bibliotēkzinātnē

Katru gadu oktobrī Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studenti izvēlas un apstiprina bakalauru un maģistru darbu tematus.

Lai šie pētījumi būtu pielietojami un saistīti ar aktuāliem jautājumiem un problēmām, aicinām bibliotēku darbiniekus iesūtīt tematus, kurus varētu studentiem piedāvāt pētīt. Tie var būt noformulēti arī vienkāršu jautājumu vai problēmas īsa raksturojuma veidā.

Ierosinājumi tiek gaidīti līdz 30. septembrim pa e-pastu: Daina.Pakalna@lu.lv

BOBCATSSS 2011 tuvojas

Autors: Dace Ūdre

Sveiks, topošais informācijas un bibliotēkzinātnes profesionāli!

Ja esi gatavs mesties piedzīvojumā, kuru mēs saucam par BOBI, piesakies Jauno pētnieku konkursā, kuru organizē Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija! Kas Tev jādara? – (1) Jāiesniedz savs CV un angļu valodas centralizētā eksāmena sertifikāta kopija; (2) Jāiesniedz motivācijas vēstule, kura sagatavota angļu valodā, iekļaujot informāciju, kas, Tavuprāt, varētu būt noderīga Tava pieteikuma vērtēšanai. Iesniedzot motivācijas vēstuli, lūdzam tajā nenorādīt savu vārdu, uzvārdu.

Tava pieteikuma vērtēšana tiks veikta aizklāti, nodrošinot vērtējuma objektivitāti. Pirmajiem trīs līdz pieciem studentiem, kuri iegūs augstāko reitingu un kuru pētījumu pieteikumi tiks akceptēti dalībai starptautiskajā simpozijā BOBCATSSS 2011, tiks piešķirts finansējums.

Savu CV un angļu valodas centralizētā eksāmena sertifikāta kopiju ievieto aizlīmētā aploksnē ar norādi „IBSN Jauno pētnieku konkursam”, bet motivācijas vēstuli iesniedz atsevišķi. Gan aploksnei, gan motivācijas vēstulei tiks piešķirts identifikācijas numurs, kurš ļaus identificēt pieteikuma autoru. Pieteikums iesniedzams līdz 2010. gada 20. septembrim SZF bibliotēkas bibliotekārei Silvai Suhaņenkovai.

Atceries, lai iegūtu finansējumu Tev ir arī jāreģistrējas BOBCATSSS 2011 tīmekļa vietnē un līdz 30. septembra plkst. 23:59:59 jāiesniedz BOBCATSSS komandai individuāls sava pētījuma kopsavilkums.

Seko līdzi jaunākajai informācijai SZF Informācijas tīģeru mājā un esi informēts! :)

Ir jautājumi – raksti Dace.Udre@lu.lv.

IFLA 2010 (7.turpinājums) - Trešdienas rīta plenārsēde

Autors: Silva Suhaņenkova

Henning Mankell, bērnu grāmatu rakstnieks no Mozambikas, šorīt lika padomāt par lietām, ko ikdienā mēs aizmirstam, par kurām neaizdomājamies un iespējams pat nezinām.. Šis kungs vērsa klātesošo uzmanību uz spēju lasīt un rakstīt. Mozambikā 60-70% cilvēku ir analfabēti. Informācijpratība mūsdienu sabiedrībā šķiet pilnīgi pašsaprotama, taču lielā daļā pasaules tas tā nav. Spēja lasīt/rakstīt tas ir spēks. Mankell kungs stāstīja par ielu bērniem, kuriem dzīves lielākais sapnis ir nevis paēst, dzīvot savā mājā vai strādāt patstāvīgu darbu, bet gan iegūt savu ID kartiņu- ar vārdu, uzvārdu, fotogrāfiju. Viņiem tas nozīmētu tikt atzītiem, iegūt reālu personību un tikt atzītiem. Svarīgākais ir indivīds- cilvēks katrs pats par sevi, nevis kāda rase, dzimums, izglītība vai kas cits...

Bibliotēka šajā sabiedrībā ieņem ļoti nozīmīgu lomu. Tiem dažiem cilvēkiem, kuri prot lasīt un rakstīt, tā ir iespēja tikt pie literatūras, arī interneta (..internets esot vienīgā lieta par ko cilvēce var būt pateicīga armijai...). Bibliotēkas pieejamība ir iespēja zināšanām un prasmēm attīstīties, izplatīties. Runātājs bibliotēku salīdzināja ar cieņas templi (tempus of dignity), bet bibliotekāru ar šīs cieņas sargātāju (guardian of dignity).

Runātājs arī pieskārās daudz aprunātajam jautājuma, vai ar interneta attīstību izzudīs grāmatas? Man ļoti patika viņa doma, ka pasaule nemitīgi ir attīstījusies un attīstīsies- grāmatas paliek un paliks. Līdz ar internetu nemainās grāmatas, mainās tikai tas, kā grāmatas izplatās sabiedrībā.

Cik bieži mēs novērtējam to, kas mums ir? Tas, kas mums ir pašsaprotams, daudziem cilvēkiem ir gandrīz neaizsniedzams sapnis. Protams, tāpēc mums nav jājūtas slikti, bet ir svarīgi novērtēt to, kas mums pieder.

Nobeigumam- Mankell kungs teica, ka cilvēkam vismaz vienreiz dienā ir jāsmejas, citādi dzīve ir nožēlojama... J

IFLA 2010 (6.turpinājums) - NORDICOM centra apmeklējums

Autore: Dace Ūdre

11. augustā, diemžēl IFLA atklāšanas sesijas laikā, 11 Latvijas Bibliotekāru biedrības un 2 Lietuvas Bibliotekāru biedrības biedri devās iepazīties ar NORDICOM (Mediju un komunikāciju izpētes ziemeļu valstu informācijas centrs; http://www.nordicom.gu.se/eng.php) darbības virzieniem. Mūs laipni sagaidīja četri NORDICOM darbinieki: Anna Celsing, Ulrika Facht, Karin Poulsen un Roger Palmqvist.

NORDICOM ir Ziemeļu Ministru padomes institūts, kurš veido datubāzi par mediju pētniecību ziemeļu valstīs (apkopo informāciju par pētniekiem, institūcijām, izdotajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, pētījumiem, konferencēm, projektiem utt.), apkopo statistiku par mediju izmantošanas tendencēm ziemeļu valstīs, kā arī izdod starptautiski atpazīstamus izdevumus par mediju izmantošanas aspektiem bērnu un jauniešu vidū visā pasaulē. Ar medijiem saprotot radio, televīziju, laikrakstus, grāmatas, internetu utt. Jāatzīmē, ka NORDICOM apkopotā informācija ir pieejama par brīvu (NORDICOM ir bezpeļņas organizācija!), nodrošinot vienotu pieejas punktu visam, kas saistīs ar mediju un komunikāciju pētniecības jomu.

NORDICOM ir informācijas (varētu teikt pat zināšanu!) centrs, kurš sadarbojas ar Dānijas, Somijas, Norvēģijas un Īslandes institūtiem, kuri veic informācijas apkopošanas un analīzes darbu mediju un komunikāciju jomā. NORDICOM mērķauditorija ir studenti, pētnieki – praktiski ikviens var sazināties ar NORDICOM un uzzināt to, ko vēlas.

Jāatzīmē, ka LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas krājums pēc NORDICOM apmeklējuma taps bagātāks ar izdevumiem mediju un komunikāciju pētniecības jomā. Studentiem atliek sagaidīt, līdz iegūtie izdevumi tiks nogādāti līdz Universitātes bibliotēkai un atradīs savu vieto bibliotēkas plauktos.

IFLA 2010 (5.turpinājums) - Tas vienkārši ir jāpasaka

Autore: Silva Suhaņenkova

Ārpus konteksta..

1. Man kā Rīgas velobraucējam, skauž, ļoti skauž Gēteborgas velokultūra. Veloceļi ir visur. Pietam, riteņus 50% gadījumu neviens nekur nepiesien- vienkārši atstāj uz ielas un dodas savās darīšanās nebaidoties, ka mājās būs jāiet ar kājām...

2. Vispārējs novērojums- gados paveciem zviedru vīriešiem patīk jaunas Vejtnamietes...

3. Tikpat draudzīga kā pret riteņbraucējiem, Gēteborga mīl arī suņus. Tie ir visur. Pie veikaliem mēdz izlikt suņiem ūdens bļodiņas J

4. Tāda mēroga pasākumā kā IFLA, pazūd jebkādas valodas barjeras/kompleksi. Visi te runā..kā māk tā runā- ar visiem iespējamiem akcentiem un izrunām. Uz šāda fona, latvieši IR labi!

IFLA 2010 (4.turpinājums) - Atklāšanas ceremonija

Autore: Sanita Malēja

Šodien lielā diena, kad oficiāli tika atklāta konference. Kamēr pārējie latvieši devās uz pieņemšanu NORDICOM centrā, man tik tas gods apmeklēt IFLAs atklāšanas pasākumu. Tradicionāli, ceremoniju ievadīja mūzika no nākamās konferences norises vietas valsts – šoreiz ģitāra.

Nedaudz statistikas – līdz šim brīdim konferencei reģistrējušās 3334 personas no 128 dažādām valstīm, izstādē piedalās vairāk kā 80 dažādu organizāciju un pieteikti ap 200 plakātu.

Konferences norises vieta - Gēteborga ir otra lielākā pilsēta Zviedrijā aiz Stokholmas. Kā paši iedzīvotāji apraksta – zaļa, droša, tīra un ar atbrīvotu atmosfēru apskauta pilsēta. Dažādos ceļvežos esam lasījuši, ka Gēteborga esot vienīgā vieta valstī, kuras naktsdzīve ir vērta pieminēšanas. Konferencei organizatori ir gatavojušies pamatīgi – visas apkārtnes bibliotēkas ir informētas un gatavojušās apmeklētāju uzņemšanai, darbinieki ir spējīgi atbildēt uz jebkuru interesentu jautājumu un sniegt uzziņas. Zviedrijā IFLA konference notiek jau ceturto reizi. Divas reizes konference notikusi Stokholmā – 1930. un 1990.gadā un vienu reizi Malmē 1960. gadā. Arī pats pirmais IFLA prezidents no asociācijas dibināšanas 1927. līdz 1931. gadam bijis zviedrs.

Konferences atklāšanas programmas runātāji:

Agneta Olsson – 2010.g. kongresa atbildīgā persona

Ellen R. Tise – IFLA prezidente

Jan Eliasson – agrākais Apvienoto Nāciju Vispārējās Asamblejas 60. sesijas prezidents

Visi uzsvēra izglītības, lasītprasmes un zināšanu lomu attīstības vecināšanā. Kā lielākās šādu starptautisku konferenču priekšrocības minēti kontakti, brīvas pieejas zināšanām veicināšana un kopības sajūta, kas ir vienīgais veids, kā sasniegt mērķi.

Kopumā atklāšanas ceremonija bija ļoti aizkustinoša, pēdējā runātāja runas laikā manīju blakussēdētāju nobirdinām pāris asaru. Taču ceremonijas nagla bija konferences rīkotāju sveiciens dalībniekiem – muzikālais priekšnesums. Tika atskaņota zviedru slavenākās grupas ABBA mūzika, kas pirmā skaņdarba laikā visos radīja apjukumu, zāli pāršalca čuksti – Ir vai Nav? Otrā skaņdarba laikā tapa skaidrs, ka līdzinieki vien ir. Un trešā skaņdarba laikā viens pēc otra visi piecēlās kājās un dejoja un dziedāja līdzi dziesmai Mamma Mia. Un, lai man kāds vēl mēģina ieskaidrot, ka profesijas pārstāvji ir mieramikas. Lai paskatās uz diviem tūkstošiem bibliotekāru lēkājam līdzi ABBAi!

IFLA 2010 (3.turpinājums) - pirmā lielā diena

Autors: Silva Suhaņenkova

Šodien (10/08/2010) tā īsti gājām skatīties kāda „izskatās” IFLA un iflieši. Visu krāsu un vecumu bibliotekāri no visas pasaules. 5 gadu Bobcatsss konferences pieredze ļāva novērtēt organizāciju un vispārējo atmosfēru. Viss ir „pa nopietno” un vienlaikus rūpīgi pārdomāts. Reģistrējoties ātri vien tikām pie somas, kas pilna ar derīgiem un ne tik derīgiem informatīviem materiāliem.

Pēc reģistrācijas, nelielā un internacionālā 13 cilvēku kompānijā devāmies ekskursijā uz Falkenbergas pilsētas bibliotēku. Falkenberga ir Zviedrijas apmēriem neliela pilsētiņa ar aptuveni 40 000 iedzīvotāju. Tā atrodas Kategata jūras šauruma krastā, kas to ir padarījis par iemīļotu tūristu galamērķi sezonas laikā.

Pēc 40.min. brauciena vilcienā stacijā mūs sagaidīja vecākais bibliotekārs ar gaužām mīlīgu (un rozā..) uzrakstu „Library lovers” J Tā vietā, lai mūs taisnā ceļā vestu uz bibliotēku, tikām pacienāti ar kafiju un uzkodām, kas mums jau no sākta gala lika justies īpašiem un gaidītiem.

Bibliotēkā vispirms tikām iepazīstināti ar diviem, piecus gadus veciem bibliobusiem, no kuriem viens ir īpaši piemērots bērniem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šie autobusi apkalpo visu Falkenbergas reģionu iekļaujot skolas un pēc izstrādāta grafika apbraukājot ciematus. Busiņā ir pašas pieprasītākās grāmatas, cilvēkiem ir iespēja arī iepriekš pasūtīt, ko tieši tie vēlētos saņemt. Kas ir interesanti- bibliotekārs vienlaikus arī autobusa šoferis, jo tas ļauj ietaupīt līdzekļus, bet kā atzina paši darbinieki- tieši tas ir forši!

Bibliotēkas vadītājs atzina, ka šis ieguldījums bibliobusos sevi ir pilnībā attaisnojis- bibliotēkas krājuma apgozījums ir palielinājies par 40%.

Falkenbergas bibliotēka ir izvietota divos stāvos. Telpas ir mājīgas un gaišas. Personāla darba telpās virmo radoša atmosfēra. Viena no darbiniecēm veido īpašas „informācijas somas” par dažādiem tematiem, piemēram par eksperimentiem, matemātiku, bērnu tiesībām utml., kas jebkuram interesentam dod iespēju paņemt uz mājām jau sagatavotu materiālu krājumu.

Tikām iepazīstināti ar divu bibliotekāru vadītu projektu, kas radīts, lai rosinātu sadarbību starp skolām un bibliotēkām. Galvenais mērķis- veicināt lasītprasmi un interesi par lasīšanu 6-11 gadu vecu bērnu vidū. Darbs notiek ar 12 lauku skoliņām, sadarbojoties ar vietējiem skolotajiem, iesaistot tos, iedrošinot turpināt viņu aizsākto darbu. Katra skola tiek apciemota apmēram 2 reizes semestrī, kad bērniem tiek prezentētas grāmatas, veicinātas diskusijas par izlasīto. Bērni projektu vidēji ir novērtējuši uz 9 (10 punktu skalā), daudzi atzina, ka šīs aktivitātes ir veicinājušas viņu vēlmi lasīt, savukārt skolotāji ir kļuvuši drošāki un cenšas turpināt bibliotekāru aizsākto darbu.

Falkenbergas bibliotēkai ir piecas filiālbibliotēkas, no kurām viena ir īpaša- tā ir bibliotēkas un jaunatnes atpūtas centra apvienojums, proti- pa dienu tā ir bibliotēka, vakarā plaukti tiek sabīdīti gar malām un jaunieši var spēlēt galda spēles, rīkot pasākumus utml. Ja pirms tam bibliotēka bija uz slēgšanas robežas, tad šobrīd, kā atzina bibliotekāri, ieguvēji ir visi. Bibliotēka jauniešiem kalpo kā iedvesmas avots, savukārt bibliotekāri mācās gan no jauniešiem, gan no darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar šo grupu. Kā būtiskākais trūkums šādam risinājumam tika minēts tas, ka centra darbinieki ļoti bieži mainās, kā arī bibliotēkas mēbeles un datoru aprīkojums nolietojas daudz ātrāk.

Mums šī diena bija skaists notikums- daudz iespaidu un sākotnēji neplānotais brauciens izvērtās par ļoti interesantu dienas daļu. Pēc pusdienām (arī tās tika mums sagādātas) atgriezāmies Gēteborgā, lai atlikušo dienas daļu pavadītu iepazīstot pilsētu gan no augšas (panorāmas rata), gan izstaigājot kanālmalu, baudot pilsētas atmosfēru un aptverot, kur īsti esam nonākušas.

IFLA 2010 (2.turpinājums) - Karaliskā bibliotēka

Autore: Sanita Malēja

Hei hei!

Esam veiksmīgi nokļuvušas Gēteborgā, naktsmītnē. Šodien aizvadīta gara diena ceļā. Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā guvām lielisku iespēju apskatīt Karalisko bibliotēku un tās darbību, pa kuru mūs izvadāja pat Jānis Krēsliņš – Zviedrijas akadēmiskās bibliotēkas pētniecības nodaļas vecākais bibliotekārs. Jau apskates sākumā viņš bibliotēkas darbu salīdzināja ar labu restorānu, kurā pasniedz tikai ekoloģiski tīru pārtiku. Un jāsaka, ka to bibliotēkā var ļoti labi saskatīt – interjerā sastopama gaiša koksne, taču kopumā tāda senatnīguma pieskaņa, kas mums visiem pakonsultējoties pilnīgi noteikti izraisīja vēlmi tur uzturēties ilgi un lasīt, lasīt, lasīt.

Pirmais pieturas punkts bija īpašā lasītava, kur pieejami apskatei īpašie eksemplāri no krājuma. Lasītavu mums izrādīja Lena Tőrnqvist, kas vairāk kā desmit gadus savas profesionālās darbības veltījusi Astrīdas Lindgrēnas darba apgūšanai un sakārtošanai. Viss atrodas telpās 20 metru dziļumā zem zemes, kur apmeklētājiem nav atļauts un nav bijis neviens. Kopumā krājums satilpst aptuveni 150 plauktu metros, kuros apkopoti ne tikai ap 75 000 vēstules autorei no aptuveni 11 000 rakstītājiem (Zviedrijas karaliskās ģimenes to starpā), bet arī 80-90 % oriģinālo manuskriptu. Vienu no tiem – Ronjas laupītāja meitas oriģinālo manuskriptu ar pašas autores piezīmēm izdevās apskatīt arī mums. Jāsaka, ka visi autores manuskripti ir perfekti nostrādāti jau no paša sākuma – bez kļūdām, bez labojumiem, gluži kā oriģināls. Krājumā ir izdevies apkopot arī ap 650 oriģinālo A. Lindgrēnes pierakstu bloku – ar īsto rokrakstu. Kad autore ir priekšlasījusi, tad tikai no savem pierakstiem. Vairākus no tiem ir apskatījuši pat 5-6 stenogrāfisti, taču par visu vārdu nozīmi vienojušies joprojām nav. Tik grūti ir saprast pierakstīto. Kolekcijā ir saglabājušies arī vairākas pavisam unikālas vienības – autores dzīvoklī atrastās oriģinālās grāmatu skices no grāmatas Pepija Garzeķe vāka. Redzējām, kā grāmata būtu varējusi izskatīties, kopumā 3 dažādi varianti.

Pati bibliotēka ir izvietota divās daļās – ir 9 stāvi virs zemes un 5 stāvi zem zemes. Ja kāds kādreiz atrodas karaliskās bibliotēkas tuvumā, pavērojiet, cik liels ir apkārtējais parks. Pazemes telpas ir izvietotas visa parka platībā. Starp abām ēkas daļām ir tikai viens savienojums – lifta šahta, kas kopā ar telpām tika izspridzināts un izveidots pirms 10 gadiem. Pazemes telpās ir izvietots bibliotēkas krājums, tur tiek uzturēta 18˚C visu gadu un valda 50% mitrums. Taču kā lielāko grāmatu biedu J.Krēsliņš minēja pašu bibliotekāru, j viņi visbiežāk arī saskaras ar grāmatām. Bibliotēkas krājumā sastopami daudz dažādu retumu, arī vienības par Latviju, kas nav satopamas pat mūsu valsts bibliotēkās. Dažus no tiem apskatījām arī mēs, piemēram grāmatu, kas kādu laiku atradās Rīgas Jāņa baznīcā un 1621. gadā nonāca zviedru rokās un tika nogādāta Zviedrijā kā kara laupījums. Homēra „Iliādas un odiseja tulkojums” tika iespiestas ap 1561. gadu, kad beidza pastāvēt Livonijas ordenis. J.Krēsliņš arī nolasīja kādu citātu par sievieti un vīrieti no pirmā Mancela prozas darba, kas sarakstīts latviski Igaunijā, Tartu 1630. gadā. Lielākā pērle gan bija iespēja redzēt oriģinālo Glika Bībeli, kas sastopama tikai vienā eksemplārā visā pasaulē un tika īpaši iespiesta un sūtīta Kārlim XI, Zviedrijas tā laika karalim. Bībele ir daudz lielāka, nekā pārējās 30 oriģinālās pasaulē satopamās. Tā saglabājusies perfektā stāvoklī – lapas ir baltas, ietīta zilā samtā un malas ir apzeltītas. Tā karalim sūtīta ar īpašu zemtekstu - kā pateicību par ticības „sponsorēšanu”.

Šeit var apskatīt kā mums gāja:

Apmetušies esam kempingā, kas ir aptuveni 4 km no konferences norises vietas. Ir siltais ūdens, visi apmierināti. Rīt priekšā agrs rīts, reģistrēšanās konferencei un iepazīšanās ar pilsētu.

IFLA 2010 (1.turpinājums) - Gandrīz Stokholmā

Autori: Dace, Sanita, Silva:

Brauciena pirmā diena aizvadīta veiksmīgi. Esam mērojuši ceļu uz Tallinu un pēc stundas jau piestāsim Stokholmas ostā.

Uz konferenci dodamies Latvijas bibliotēku speciālistu delegācijas sastāvā, kas pārstāv visas reģionālās Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) nodaļas un nozīmīgākās sekcijas. Bez piedalīšanās IFLA 76. Ģenerālkonferencē, projekta laikā tiks arī prezentēts 30 Latvijas bibliotēku apvienotais projekts „Pasaule t@vā bibliotēkā”, kas tapis sadarbībā ar UNESCO Nacionālo komiteju. Paredzēts apmeklēt arī NORICOM (Mediju un komunikāciju izpētes Ziemeļvalstu informācijas centrs) , kur būs iespēja iepazīties ar veiktajiem pētījumiem par mediju un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu bērnu un jauniešu vidū.

Grupā ietilpst LNB direktora vietniece Anita Goldberga, LNB Bibliotēku attīstības institūta nodaļas vadītāja Jana Dreimane, LNB Personālā nodaļas vadītāja Lita Hofmane, LNB Bibliotēku attīstības institūta nodaļas vadītāja, LBB prezidente Silvija Tretjakova, Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa, Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas direktore Inta Kušnere, Kursīšu bibliotēkas-informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons, Gulbenes bibliotēkas vadītāja Antra Sprudzāne, Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane.

IFLA 2010

Starptautiskā bibliotēku asociāciju federācija (IFLA) ir vadoša starptautiska organizācija, kas pārstāv bibliotēku un informācijas pakalpojumu un to lietotāju intereses, dibināta 1927. gadā

Šogad pasaules bibliotēku un informācijas kongress, vispārējā 76. IFLA konference un asambleja par tematu „Brīvā pieeja zināšanām – veicinot ilgtspējīgu attīstību” notiks no 10. līdz 15. augustam Gēteborgā, Zviedrijā.

Konference ilgs 5 dienas un tās laikā ir iespēja katram konferences dalībniekam izveidot savām interesēm atbilstošu programmu. Konference ir organizēta 159 sesijās, uzstāšanās forma: referāti, semināri, plakātu izstādes. Kā arī ir iespēja apmeklēt praktiskas apmācības. Konferences programma ir ļoti plaša, tā aptver visas iespējamās ar bibliotēku jomu saistītos jautājumus.

Šogad konferencē tiks akcentēts jautājums par zināšanu pieejamība ikvienam, jo zināšanas atver pasauli uz iztēli un radošumu, kas ir katra cilvēka un sabiedrības attīstības pamatā. Pieeja zināšanām ir jābūt bez maksas, bet arī apzinoties autortiesību aspektu.

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) ir uzaicinājusi trīs Informācijas un bibliotēkas studiju nodaļas studentes (Daci Ūdri, Silvu Suhaņenkovu un Sanitu Malēju) pieredzes apmaiņas braucienā uz IFLA starptautisko konferenci

Tiks popularizēts LU Sociālo zinātņu fakultātes vārds pasaulē, parādot, ka fakultātē aug spēcīga jauno bibliotēkzinātnes pētnieku paaudze.

Pirmo reizi starptautisko konferenci, kuru organizē IFLA, apmeklēs LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkzinātnes un informācijas studenti. Konferences ietvaros tiks gūta ļoti vērtīga pieredze un zināšanas.

Lai iepazīstinātu ar konferences norisi un LU SZF studentu piedzīvoto konferences laikā, studentes regulāri ievietos informāciju šajā memuārā. Seko līdzi!

LNB būvlaukuma apmeklējums

Šī gada 4. jūnijā IBSN studentiem tika dota fantastiska iespēja studiju ietvaros apmeklēt LNB ēkas - Gaismas pils būvlaukumu, lai apskatītu kur atradīsies jaunā bibliotēka un cik raiti noris celtniecības darbi. Savos iespaidos un pārdomās ar Info tīģeri dalās BA 2. kursa studente Dace Dīriņa un MA 1. kursa students Artūrs Kokorēvičs.

Artūra stāsts:

Gaismas pils ekskursija bija ļoti intriģējošs notikums. Ar nepacietību gaidīju, kad pienāks ekskursijas apskates mirklis. LNB būvlaukuma apskates diena bija saulaina, bet mazliet vēsa vēja dēļ. LNB direktors ļoti centās detalizēti pastāstīt par būvniecības procesa gaitu un plānotajiem darbiem. Ļoti patika, ka pasniedzējs Andris Vilks ir ļoti komunikabls un pastāsta vienmēr interesantus pasaules pieredzes piemērus. Apskatot LNB būvniecības gaitu, rodas pārliecinoša ticība un cerība, ka Gaismas pils tiks noteikti uzcelta un ka mainīsies sabiedrības viedoklis tikai uz pozitīvo. Ļoti būtiski un svarīgi, lai Gaismas pili uzceļ 2012.g. 18.novembrī, jo 2014.gads būs Rīgai ļoti nozīmīgs gads valstij ar ļoti vērienīgiem kultūras pasākumiem par godu Eiropas kultūras galvaspilsētas aktualitātēm un kā arī laikam 2014. vai 2015.g. Latvija pirmo pusgadu būs Eiropas Savienības prezidentējošā valsts. Šī diena paliks ilgi atmiņā ar pozitīvām emocijām sagaidot LNB atklāšanas brīdi. kad Gaismas pils tiks pabeigta, tad būs jauki atcerēties, kā būvniecība noritēja. Projekts ir ļoti interesants, grūts, darbietilpīgs un prasa ļoti lielu atbildību un precizitāti no būvniekiem, kā arī, lai laikā tiktu ievēroti projektu darbības grafiku saskaņojot ar finansēm.

Daces stāsts:

Gaismas pils ir jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, kuras durvis vērt publikai plānots 2012. gada 18.novembrī. 4.jūnijs bija saulaina un īpaša diena, kad man bija lieliska iespēja apmeklēt šo neparasto un skaisto celtni, kura cerams pavisam drīz sāks priecēt cilvēkus ar piedāvātajām iespējām, piemēram, plašo krājuma sastāvu, kurā ietilps vērtīgas un noderīgas grāmatas.

Ierodoties būvē, mūs laipni sagaidīja, piereģistrēja mūs un pastāstīja būves drošības noteikumus, izsniedza drošības vestes un ķiveres. Ekskursijas gaitā varējām uzdot jautājumus un uzzināt daudz ko jaunu par Gaismas pili. Redzēt Gaismas pili nevis no ielas puses, bet gan no iekšpuses bija ļoti neparasti. Jutos kā izredzētā, kurai ir atļauts ielūkoties šīs burvīgās celtnes dvēselē. Ekskursija sniedza pozitīvas emocijas, kuras jūtu joprojām.

Staigājot pa būvi, sapratu, ka Gaismas pils celšana ir sarežģīts un atbildīgs process, kurā piedalās daudz profesionāli un gudri cilvēki, kuri pārzina savu darbības jomu. Liels darbs jau ir izdarīts, bet vēl priekšā ir ilgs un grūts darbs līdz Gaismas pils varēs spoži spīdēt cilvēku priekam. Daudz ko nosaka arī finansiālie līdzekļi, kurus valsts nesteidzas piešķirt būves pabeigšanai, taču šis iemesls nav un nebūs par šķērsli, lai bibliotēka netiktu pabeigta, jo kaut kad jau tā tiks pabeigta un atvērta un tad Gaismas pils kļūs par vēsturisku un vērtīgu kulturālu objektu.

Vislabāk man patīk Gaismas pils augšējie stāvi, no kuriem paveras skaists un neaizmirstams skats uz Rīgas panorāmu. Domāju, ka arī šī iemesla dēļ cilvēki apmeklēs Gaismas pili, lai varētu palūkoties jaukajā ainavā. Man ļoti patika šī ekskursija, jo visi sastaptie cilvēki bija laipni un atsaucīgi. Jāsaka liels paldies Andrim Vilkam par lielisko iespēju apmeklēt Gaismas pili, kura nākotnē kļūs par ļoti apmeklētu un mīlētu vietu, jo tā būs gan kā kultūras, gan kā zināšanu, gan kā sociāla vieta, uz kuru cilvēki nāks, lai izbaudītu Gaismas pils piedāvātās iespējas.

Skrējiens Zelta keda

Sestdien, 5.jūnijā Mežaparkā notiek stilīgākais skrējiens Rīgā ar nosaukumu „Zelta

keda”

Publisko bibliotēku attīstības projekts „Trešais tēva dēls” piedalīsies skrējienā,

mēģinot pievērst uzmanību bibliotēkām ar dažādām aktivitātēm zem motīva „skrienu

uz bibliotēku”.

Ja esi sportisks un vari noskriet 5 km vai 15km, piesakies un skrien 3td

komandā, nosūtot e-pastu uz kristine.paberza@kis.gov.lv līdz ceturtdienas,

3.jūnija vakaram (skrējējiem –dalības maksa un krekliņš no Trešā tēvadēla).

Gaidām arī stilīgus līdzi jutējus un bibliotēku atbalstītājus!

Aicinājums uz KIS konferenci

Info tīģeris laipni aicina visus interesentus pieteikties konferencei. Te neliels ieskats:

Valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" un publisko bibliotēku attīstības

projekts "Trešais tēva dēls" (3td) rīko konferenci "Publiskās bibliotēkas

attīstībai: pārmaiņas un iespējas", kas notiks 26. maijā, Rīgā.

Konferences galvenā tēma būs publisko bibliotēku darba analīze, pamatojoties uz

3td ietvaros veiktajiem ietekmes pētījumiem, kā arī bibliotēku attīstības

jautājumi, pārrunājot bibliotekāru lomu un uzdevumus bibliotēku ilgtspējīgas

attīstības nodrošināšanā. Šobrīd 3td rīcībā ir trīs nopietni pētījumi, kas

veikti laika posmā no 2007. gada rudens līdz 2009. gada rudenim un ļauj vērtēt

bibliotēku darbu un sasniegumus trīs gadu salīdzinošā griezumā. 2009. gada

nogalē tika veikts apjomīgs pētījums "Publiskās bibliotēkas un internets:

tehnoloģijas, pakalpojumi un ietekme". Līdzās bibliotēku direktoru, bibliotekāru,

viedokļu veidotāju un bibliotēku lietotāju (gan pieaugušie, gan bērni) aptaujām,

nozīmīga šī pētījuma daļa bija pašvaldību vadītāju aptauja, kurā no

118 pašvaldībām piedalījās 104 Latvijas pašvaldību vadītāji. Tāpēc konferencē ir aicināti piedalīties arī visu Latvijas pašvaldības pārstāvji.

Konferences programmu skati šeit.

Dalību konferencē vari reģistrēt līdz pirmdienai, 2010.gada 24. maijam, plkst. 11:00, rakstot uz e-pastu sandra.vigante@kis.gov.lv

Info Tīģeris Jelgavā

Šodien Info tīģeris kopā ar pasniedzēju Baibu Holmu un studenti Sanitu Malēju viesojās Jelgavā, Spīdolas ģimnāzijā, kur mūs laipni uzņēma skolēnu iemīļotā bibliotekāre un skolotāja Lita Vēvere. Desmito un vienpadsmito humanitārā un sociālā virziena klašu skolēni demonstrēja savas nodarbībās apgūtās zināšanas veicot informācijas stafetes uzdevumus. Stafete noritēja septiņos posmos, kur skolēni orientējās informācijas meklēšanā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas mājas lapā, datu bāzēs un apguva savas skolas bibliotēkas krājumu.

Veicot uzdevumus, skolēni ne tikai atkārtoja savas prasmes pētniecībā, bet izmantoja gan bibliotekāru padomus, gan elektroniskos informācijas meklētājus alfabēta atkārtošanai un jaunu zināšanu iegūšanai. Ar iegūtiem 18 punktiem no 22 uzvaru izcīnīja desmitās klases skolēnu komanda Baloži.

Paldies Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai par sirsnīgo uzņemšanu!

Brauciens uz Kuldīgu

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa šajā pavasarī ir uzsākusi plašu studiju popularizēšanas kampaņu. Visu pavasari nodaļas studenti kopā ar pasniedzējiem dodas izbraukumos pa Latvijas pilsētu bibliotēkām un skolām ar mērķi lauzt stereotipus par bibliotekāra profesiju un parādīt informācijas nozīmi cilvēka dzīvē arī jaunajai paaudzei – skolēniem. 

Te pirmā kursa studentes Lienas Balodes stāsts par Kuldīgas braucienu:

Kādā patīkamā un dzestrā rītā divu studentu un pasniedzēju sastāvā dodamies uz Kuldīgu. Jāsaka, ka rīts ir agrs. Pie Kuldīgas bibliotēkas esam jau pirms 10.00, lai pagūtu sagatavoties pirms skolēnu atnākšanas. Mūs sagaida bibliotēkas direktore Laima, kas laipni izrāda telpas. Kuldīgas bibliotēka atrodas vecās bērnudārza telpās, taču viņiem kopīgie spēkiem ir izdevies tās pārvērst par mājīgām, siltām un aicinošām. Mūsu prezentācijām lasītava ir sagatavota un aprīkota ar septiņiem portatīvajiem datoriem skolēnu ērtībai. Veicot sagatavošanās darbus, uz 11. 00 jau esam gatavi sagaidīt skolēnu komandas. Mums par brīnumu, stiprā dzimuma pārstāvji ir vairākumā. Telpa pilna – septiņas piecus cilvēku komandas ar mirdzošām, taču izmisušām acīm. Viņi nezin, ko gaidīt.

Prezentāciju atklāj Andis, parādot studentu skatījumu uz bibliotēkzinātnes un informācijas studijām. Spilgtākie iespaidi? Bibliotekāri nav zebras, kas pazūd pūlī. Tālāk turpina pasniedzēja Baiba Holma, kas iepazīstina ar studiju procesu un noteikumiem, paskaidrojot arī topošajiem studentiem iestāšanās procesu universitātē.

Prezentācijas kulminācija ir Informācijas tīģeru stafete. Katra komanda saņem savu uzdevumu lapu un, izpildot visdažādākos uzdevumus, skolēniem ir iespēja iepazīties ar daļu no bibliotekāra un informācijas speciālista ikdienas darbiņiem. Iesildoties katrs var iemēģināt roku Twitter mikroblogošanas sistēmā, daloties ar saviem iespaidiem un stereotipiem par bibliotekāra profesiju. Starp citu, ar šiem ierakstiem var iepazīties ikviens interesents augstākminētajā portālā. Stafetes laikā skolēniem ir iespēja iegūt vērtīgas zināšanas savām turpmākajām akadēmiskajām gaitām – viņi iepazīstas ar nacionālā kopkataloga lietošanu, saprast, kas ir mistiskais ISBN numurs, iemācīties meklēt informāciju savas vietējās bibliotēkas mājas lapā un uzzināt šo to par novadpētniecību. Lai vai kā, ar šiem uzdevumiem skolēni tiek galā ātrāk, nekā ar grāmatu salikšanu alfabētiskā secībā, par brīnumu mums.

Kopumā stafete ilgst aptuveni stundu un galu galā, pēc godīgas punktu skaitīšanas, par uzvarētājiem Kuldīgā tika atzīta Balti –Zilo tīģeru komanda.

Studenti pasākumā LU Māja

Skolēn! Vai esi dzirdējis, kas LU bibliotēkai piedāvājumā pasākumam LU māja?

Prezentācijas pasākums notiks sestdien, 8. Maijā Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 no plkst. 16.00 līdz 22.00. 203. Telpa jeb LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēka, kur mājo juridiskās zinātnes, datorika un teoloģija, tevi gaidīs ar dažādiem interesantiem pasākumiem:

16.30 Katrīnas Teivānes gleznu izstādes atklāšana klusajā lasītavā

18.00 LU jauno dzejnieku uzstāšanās

Plkst. 16.00 un plkst. 19.00 varēsi iepazīties ar 1962. Gada klasisko amerikāņu mūziklu „The Music Man” oriģinālvalodā

Visa pasākuma laikā būs apskatāma LU bibliotēkas gravīru kolekcija un arī fotogrāfijas, kurās iemūžināta bibliotēkas dzīve laika ritumā.

Pasākumā piedalīsies arī info tīģeri – jaunie un topošie bibliotekāri, kas dos ieskatu ne tikai bibliotēkzinātnes un informācijas studentu ikdienā, bet piedāvās arī tev apgūt kādu praktisku un noderīgu lietu piedaloties Bibliolimpiskajā stafetē.

Nāc un iepazīsti bibliotēku no citas puses vidusskolēnu seriālā LU Māja!

Viesleksijas par zināšanu organizēšanu un ekspertsistēmām

LPP/ERASMUS pasniedzēju apmaiņas programmas ietvaros Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā ar lekcijām viesojas Dr. Jolanta Šulca (Jolanta Szulc) no Silēzijas Universitātes Katovicē (Polija) (http://english.us.edu.pl/) .

29. aprīlī

14.30 – 17.30 (2 lekcijas)

• Ekspertsistēmas bibliotēku un informācijas pakalpojumos (Expert systems in library and information services) (45 min.)
• Zināšanu bāzes izveide ekspertsistēmās (Knowledge base organization in expert systems) (45 min.)
• Zināšanu reprezentācija deskriptīvajā loģikā (Knowledge representation in description logics) (90 min.)

30.aprīlī

10.30 – 12.00 (1 lekcija)

• Gramatikas noteikumu lietošana informācijas sistēmu dokumentācijā (The use of grammatical rules in information systems documentation) (45 min.)
• Semantisko pieprasījumu novērtēšana bibliogrāfiskajās datubāzēs (Verification of semantic query in bibliographic database) (45 min.)

Lekcijas notiks angļu valodā.

Publiska diskusija

Trešdien, 2010.gada 28.aprīlī plkst 14.00 LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa rīko publisku diskusiju „Viena Universitāte – divas bibliotēkas”. Diskusija notiks Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF) Jesajas Berlina auditorijā.

Galvenie diskusijas jautājumi:

1. Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LU AB) un Latvijas Universitātes Bibliotēkas (LUB) vieta Latvijas Universitātes struktūrā. Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas institucionālais statuss.

2. Integrācijas process : kā tas notiek, ar kādu mērķi, kāda būs plānojamā pievienotā vērtība.

3. Misiņa bibliotēkas statuss un nākotnes redzējums.

4. Personāla politika.

5. Infrastruktūra : LU AB ēkas Lielvārdes ielā 24 attīstība un ekspluatācija. Krājuma integrācijas un komplektēšanas politika.

6. Obligātā eksemplāra jautājums. Informācijas resursu sakārtošanas un izmantošanas risinājumi.

Diskusija norisināsies divās daļās. Pirmajā daļā ar viedokļiem dalīsies Indriķis Muižnieks (LU zinātņu prorektors), Iveta Gudakovska (LUB direktore), Venta Kocere (LU AB direktora p.i.), Līga Krūmiņa (LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente), Andris Vilks (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors). Diskusiju vadīs LU SZF docents Daunis Auers.

Otrā daļa tiks atvēlēta publiskai diskusijai.

Diskusijā aicināti piedalīties visi interesenti.