IFLA 2010 (4.turpinājums) - Atklāšanas ceremonija

Autore: Sanita Malēja

Šodien lielā diena, kad oficiāli tika atklāta konference. Kamēr pārējie latvieši devās uz pieņemšanu NORDICOM centrā, man tik tas gods apmeklēt IFLAs atklāšanas pasākumu. Tradicionāli, ceremoniju ievadīja mūzika no nākamās konferences norises vietas valsts – šoreiz ģitāra.

Nedaudz statistikas – līdz šim brīdim konferencei reģistrējušās 3334 personas no 128 dažādām valstīm, izstādē piedalās vairāk kā 80 dažādu organizāciju un pieteikti ap 200 plakātu.

Konferences norises vieta - Gēteborga ir otra lielākā pilsēta Zviedrijā aiz Stokholmas. Kā paši iedzīvotāji apraksta – zaļa, droša, tīra un ar atbrīvotu atmosfēru apskauta pilsēta. Dažādos ceļvežos esam lasījuši, ka Gēteborga esot vienīgā vieta valstī, kuras naktsdzīve ir vērta pieminēšanas. Konferencei organizatori ir gatavojušies pamatīgi – visas apkārtnes bibliotēkas ir informētas un gatavojušās apmeklētāju uzņemšanai, darbinieki ir spējīgi atbildēt uz jebkuru interesentu jautājumu un sniegt uzziņas. Zviedrijā IFLA konference notiek jau ceturto reizi. Divas reizes konference notikusi Stokholmā – 1930. un 1990.gadā un vienu reizi Malmē 1960. gadā. Arī pats pirmais IFLA prezidents no asociācijas dibināšanas 1927. līdz 1931. gadam bijis zviedrs.

Konferences atklāšanas programmas runātāji:

Agneta Olsson – 2010.g. kongresa atbildīgā persona

Ellen R. Tise – IFLA prezidente

Jan Eliasson – agrākais Apvienoto Nāciju Vispārējās Asamblejas 60. sesijas prezidents

Visi uzsvēra izglītības, lasītprasmes un zināšanu lomu attīstības vecināšanā. Kā lielākās šādu starptautisku konferenču priekšrocības minēti kontakti, brīvas pieejas zināšanām veicināšana un kopības sajūta, kas ir vienīgais veids, kā sasniegt mērķi.

Kopumā atklāšanas ceremonija bija ļoti aizkustinoša, pēdējā runātāja runas laikā manīju blakussēdētāju nobirdinām pāris asaru. Taču ceremonijas nagla bija konferences rīkotāju sveiciens dalībniekiem – muzikālais priekšnesums. Tika atskaņota zviedru slavenākās grupas ABBA mūzika, kas pirmā skaņdarba laikā visos radīja apjukumu, zāli pāršalca čuksti – Ir vai Nav? Otrā skaņdarba laikā tapa skaidrs, ka līdzinieki vien ir. Un trešā skaņdarba laikā viens pēc otra visi piecēlās kājās un dejoja un dziedāja līdzi dziesmai Mamma Mia. Un, lai man kāds vēl mēģina ieskaidrot, ka profesijas pārstāvji ir mieramikas. Lai paskatās uz diviem tūkstošiem bibliotekāru lēkājam līdzi ABBAi!