Autore: Sanita Malēja
Hei hei!
Esam veiksmīgi nokļuvušas Gēteborgā, naktsmītnē. Šodien aizvadīta gara diena ceļā. Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā guvām lielisku iespēju apskatīt Karalisko bibliotēku un tās darbību, pa kuru mūs izvadāja pat Jānis Krēsliņš – Zviedrijas akadēmiskās bibliotēkas pētniecības nodaļas vecākais bibliotekārs. Jau apskates sākumā viņš bibliotēkas darbu salīdzināja ar labu restorānu, kurā pasniedz tikai ekoloģiski tīru pārtiku. Un jāsaka, ka to bibliotēkā var ļoti labi saskatīt – interjerā sastopama gaiša koksne, taču kopumā tāda senatnīguma pieskaņa, kas mums visiem pakonsultējoties pilnīgi noteikti izraisīja vēlmi tur uzturēties ilgi un lasīt, lasīt, lasīt.
Pirmais pieturas punkts bija īpašā lasītava, kur pieejami apskatei īpašie eksemplāri no krājuma. Lasītavu mums izrādīja Lena Tőrnqvist, kas vairāk kā desmit gadus savas profesionālās darbības veltījusi Astrīdas Lindgrēnas darba apgūšanai un sakārtošanai. Viss atrodas telpās 20 metru dziļumā zem zemes, kur apmeklētājiem nav atļauts un nav bijis neviens. Kopumā krājums satilpst aptuveni 150 plauktu metros, kuros apkopoti ne tikai ap 75 000 vēstules autorei no aptuveni 11 000 rakstītājiem (Zviedrijas karaliskās ģimenes to starpā), bet arī 80-90 % oriģinālo manuskriptu. Vienu no tiem – Ronjas laupītāja meitas oriģinālo manuskriptu ar pašas autores piezīmēm izdevās apskatīt arī mums. Jāsaka, ka visi autores manuskripti ir perfekti nostrādāti jau no paša sākuma – bez kļūdām, bez labojumiem, gluži kā oriģināls. Krājumā ir izdevies apkopot arī ap 650 oriģinālo A. Lindgrēnes pierakstu bloku – ar īsto rokrakstu. Kad autore ir priekšlasījusi, tad tikai no savem pierakstiem. Vairākus no tiem ir apskatījuši pat 5-6 stenogrāfisti, taču par visu vārdu nozīmi vienojušies joprojām nav. Tik grūti ir saprast pierakstīto. Kolekcijā ir saglabājušies arī vairākas pavisam unikālas vienības – autores dzīvoklī atrastās oriģinālās grāmatu skices no grāmatas Pepija Garzeķe vāka. Redzējām, kā grāmata būtu varējusi izskatīties, kopumā 3 dažādi varianti.
Pati bibliotēka ir izvietota divās daļās – ir 9 stāvi virs zemes un 5 stāvi zem zemes. Ja kāds kādreiz atrodas karaliskās bibliotēkas tuvumā, pavērojiet, cik liels ir apkārtējais parks. Pazemes telpas ir izvietotas visa parka platībā. Starp abām ēkas daļām ir tikai viens savienojums – lifta šahta, kas kopā ar telpām tika izspridzināts un izveidots pirms 10 gadiem. Pazemes telpās ir izvietots bibliotēkas krājums, tur tiek uzturēta 18˚C visu gadu un valda 50% mitrums. Taču kā lielāko grāmatu biedu J.Krēsliņš minēja pašu bibliotekāru, j viņi visbiežāk arī saskaras ar grāmatām. Bibliotēkas krājumā sastopami daudz dažādu retumu, arī vienības par Latviju, kas nav satopamas pat mūsu valsts bibliotēkās. Dažus no tiem apskatījām arī mēs, piemēram grāmatu, kas kādu laiku atradās Rīgas Jāņa baznīcā un 1621. gadā nonāca zviedru rokās un tika nogādāta Zviedrijā kā kara laupījums. Homēra „Iliādas un odiseja tulkojums” tika iespiestas ap 1561. gadu, kad beidza pastāvēt Livonijas ordenis. J.Krēsliņš arī nolasīja kādu citātu par sievieti un vīrieti no pirmā Mancela prozas darba, kas sarakstīts latviski Igaunijā, Tartu 1630. gadā. Lielākā pērle gan bija iespēja redzēt oriģinālo Glika Bībeli, kas sastopama tikai vienā eksemplārā visā pasaulē un tika īpaši iespiesta un sūtīta Kārlim XI, Zviedrijas tā laika karalim. Bībele ir daudz lielāka, nekā pārējās 30 oriģinālās pasaulē satopamās. Tā saglabājusies perfektā stāvoklī – lapas ir baltas, ietīta zilā samtā un malas ir apzeltītas. Tā karalim sūtīta ar īpašu zemtekstu - kā pateicību par ticības „sponsorēšanu”.
Šeit var apskatīt kā mums gāja:
Apmetušies esam kempingā, kas ir aptuveni 4 km no konferences norises vietas. Ir siltais ūdens, visi apmierināti. Rīt priekšā agrs rīts, reģistrēšanās konferencei un iepazīšanās ar pilsētu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru