2010. gada 12. aug.

IFLA 2010 (7.turpinājums) - Trešdienas rīta plenārsēde



Autors: Silva Suhaņenkova

Henning Mankell, bērnu grāmatu rakstnieks no Mozambikas, šorīt lika padomāt par lietām, ko ikdienā mēs aizmirstam, par kurām neaizdomājamies un iespējams pat nezinām.. Šis kungs vērsa klātesošo uzmanību uz spēju lasīt un rakstīt. Mozambikā 60-70% cilvēku ir analfabēti. Informācijpratība mūsdienu sabiedrībā šķiet pilnīgi pašsaprotama, taču lielā daļā pasaules tas tā nav. Spēja lasīt/rakstīt tas ir spēks. Mankell kungs stāstīja par ielu bērniem, kuriem dzīves lielākais sapnis ir nevis paēst, dzīvot savā mājā vai strādāt patstāvīgu darbu, bet gan iegūt savu ID kartiņu- ar vārdu, uzvārdu, fotogrāfiju. Viņiem tas nozīmētu tikt atzītiem, iegūt reālu personību un tikt atzītiem. Svarīgākais ir indivīds- cilvēks katrs pats par sevi, nevis kāda rase, dzimums, izglītība vai kas cits...

Bibliotēka šajā sabiedrībā ieņem ļoti nozīmīgu lomu. Tiem dažiem cilvēkiem, kuri prot lasīt un rakstīt, tā ir iespēja tikt pie literatūras, arī interneta (..internets esot vienīgā lieta par ko cilvēce var būt pateicīga armijai...). Bibliotēkas pieejamība ir iespēja zināšanām un prasmēm attīstīties, izplatīties. Runātājs bibliotēku salīdzināja ar cieņas templi (tempus of dignity), bet bibliotekāru ar šīs cieņas sargātāju (guardian of dignity).

Runātājs arī pieskārās daudz aprunātajam jautājuma, vai ar interneta attīstību izzudīs grāmatas? Man ļoti patika viņa doma, ka pasaule nemitīgi ir attīstījusies un attīstīsies- grāmatas paliek un paliks. Līdz ar internetu nemainās grāmatas, mainās tikai tas, kā grāmatas izplatās sabiedrībā.
Cik bieži mēs novērtējam to, kas mums ir? Tas, kas mums ir pašsaprotams, daudziem cilvēkiem ir gandrīz neaizsniedzams sapnis. Protams, tāpēc mums nav jājūtas slikti, bet ir svarīgi novērtēt to, kas mums pieder.

Nobeigumam- Mankell kungs teica, ka cilvēkam vismaz vienreiz dienā ir jāsmejas, citādi dzīve ir nožēlojama... J

IFLA 2010 (6.turpinājums) - NORDICOM centra apmeklējums


Autore: Dace Ūdre
11. augustā, diemžēl IFLA atklāšanas sesijas laikā, 11 Latvijas Bibliotekāru biedrības un 2 Lietuvas Bibliotekāru biedrības biedri devās iepazīties ar NORDICOM (Mediju un komunikāciju izpētes ziemeļu valstu informācijas centrs; http://www.nordicom.gu.se/eng.php) darbības virzieniem. Mūs laipni sagaidīja četri NORDICOM darbinieki: Anna Celsing, Ulrika Facht, Karin Poulsen un Roger Palmqvist.
NORDICOM ir Ziemeļu Ministru padomes institūts, kurš veido datubāzi par mediju pētniecību ziemeļu valstīs (apkopo informāciju par pētniekiem, institūcijām, izdotajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, pētījumiem, konferencēm, projektiem utt.), apkopo statistiku par mediju izmantošanas tendencēm ziemeļu valstīs, kā arī izdod starptautiski atpazīstamus izdevumus par mediju izmantošanas aspektiem bērnu un jauniešu vidū visā pasaulē. Ar medijiem saprotot radio, televīziju, laikrakstus, grāmatas, internetu utt. Jāatzīmē, ka NORDICOM apkopotā informācija ir pieejama par brīvu (NORDICOM ir bezpeļņas organizācija!), nodrošinot vienotu pieejas punktu visam, kas saistīs ar mediju un komunikāciju pētniecības jomu.
NORDICOM ir informācijas (varētu teikt pat zināšanu!) centrs, kurš sadarbojas ar Dānijas, Somijas, Norvēģijas un Īslandes institūtiem, kuri veic informācijas apkopošanas un analīzes darbu mediju un komunikāciju jomā. NORDICOM mērķauditorija ir studenti, pētnieki – praktiski ikviens var sazināties ar NORDICOM un uzzināt to, ko vēlas.
Jāatzīmē, ka LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas krājums pēc NORDICOM apmeklējuma taps bagātāks ar izdevumiem mediju un komunikāciju pētniecības jomā. Studentiem atliek sagaidīt, līdz iegūtie izdevumi tiks nogādāti līdz Universitātes bibliotēkai un atradīs savu vieto bibliotēkas plauktos.

IFLA 2010 (5.turpinājums) - Tas vienkārši ir jāpasaka


Autore: Silva Suhaņenkova

Ārpus konteksta..
1. Man kā Rīgas velobraucējam, skauž, ļoti skauž Gēteborgas velokultūra. Veloceļi ir visur. Pietam, riteņus 50% gadījumu neviens nekur nepiesien- vienkārši atstāj uz ielas un dodas savās darīšanās nebaidoties, ka mājās būs jāiet ar kājām...
2. Vispārējs novērojums- gados paveciem zviedru vīriešiem patīk jaunas Vejtnamietes...
3. Tikpat draudzīga kā pret riteņbraucējiem, Gēteborga mīl arī suņus. Tie ir visur. Pie veikaliem mēdz izlikt suņiem ūdens bļodiņas J
4. Tāda mēroga pasākumā kā IFLA, pazūd jebkādas valodas barjeras/kompleksi. Visi te runā..kā māk tā runā- ar visiem iespējamiem akcentiem un izrunām. Uz šāda fona, latvieši IR labi!

2010. gada 11. aug.

IFLA 2010 (4.turpinājums) - Atklāšanas ceremonija


Autore: Sanita Malēja

Šodien lielā diena, kad oficiāli tika atklāta konference. Kamēr pārējie latvieši devās uz pieņemšanu NORDICOM centrā, man tik tas gods apmeklēt IFLAs atklāšanas pasākumu. Tradicionāli, ceremoniju ievadīja mūzika no nākamās konferences norises vietas valsts – šoreiz ģitāra.


Nedaudz statistikas – līdz šim brīdim konferencei reģistrējušās 3334 personas no 128 dažādām valstīm, izstādē piedalās vairāk kā 80 dažādu organizāciju un pieteikti ap 200 plakātu.
Konferences norises vieta - Gēteborga ir otra lielākā pilsēta Zviedrijā aiz Stokholmas. Kā paši iedzīvotāji apraksta – zaļa, droša, tīra un ar atbrīvotu atmosfēru apskauta pilsēta. Dažādos ceļvežos esam lasījuši, ka Gēteborga esot vienīgā vieta valstī, kuras naktsdzīve ir vērta pieminēšanas. Konferencei organizatori ir gatavojušies pamatīgi – visas apkārtnes bibliotēkas ir informētas un gatavojušās apmeklētāju uzņemšanai, darbinieki ir spējīgi atbildēt uz jebkuru interesentu jautājumu un sniegt uzziņas. Zviedrijā IFLA konference notiek jau ceturto reizi. Divas reizes konference notikusi Stokholmā – 1930. un 1990.gadā un vienu reizi Malmē 1960. gadā. Arī pats pirmais IFLA prezidents no asociācijas dibināšanas 1927. līdz 1931. gadam bijis zviedrs.


Konferences atklāšanas programmas runātāji:
Agneta Olsson – 2010.g. kongresa atbildīgā persona
Ellen R. Tise – IFLA prezidente
Jan Eliasson – agrākais Apvienoto Nāciju Vispārējās Asamblejas 60. sesijas prezidents


Visi uzsvēra izglītības, lasītprasmes un zināšanu lomu attīstības vecināšanā. Kā lielākās šādu starptautisku konferenču priekšrocības minēti kontakti, brīvas pieejas zināšanām veicināšana un kopības sajūta, kas ir vienīgais veids, kā sasniegt mērķi.


Kopumā atklāšanas ceremonija bija ļoti aizkustinoša, pēdējā runātāja runas laikā manīju blakussēdētāju nobirdinām pāris asaru. Taču ceremonijas nagla bija konferences rīkotāju sveiciens dalībniekiem – muzikālais priekšnesums. Tika atskaņota zviedru slavenākās grupas ABBA mūzika, kas pirmā skaņdarba laikā visos radīja apjukumu, zāli pāršalca čuksti – Ir vai Nav? Otrā skaņdarba laikā tapa skaidrs, ka līdzinieki vien ir. Un trešā skaņdarba laikā viens pēc otra visi piecēlās kājās un dejoja un dziedāja līdzi dziesmai Mamma Mia. Un, lai man kāds vēl mēģina ieskaidrot, ka profesijas pārstāvji ir mieramikas. Lai paskatās uz diviem tūkstošiem bibliotekāru lēkājam līdzi ABBAi!

IFLA 2010 (3.turpinājums) - pirmā lielā diena


Autors: Silva Suhaņenkova

Šodien (10/08/2010) tā īsti gājām skatīties kāda „izskatās” IFLA un iflieši. Visu krāsu un vecumu bibliotekāri no visas pasaules. 5 gadu Bobcatsss konferences pieredze ļāva novērtēt organizāciju un vispārējo atmosfēru. Viss ir „pa nopietno” un vienlaikus rūpīgi pārdomāts. Reģistrējoties ātri vien tikām pie somas, kas pilna ar derīgiem un ne tik derīgiem informatīviem materiāliem.


Pēc reģistrācijas, nelielā un internacionālā 13 cilvēku kompānijā devāmies ekskursijā uz Falkenbergas pilsētas bibliotēku. Falkenberga ir Zviedrijas apmēriem neliela pilsētiņa ar aptuveni 40 000 iedzīvotāju. Tā atrodas Kategata jūras šauruma krastā, kas to ir padarījis par iemīļotu tūristu galamērķi sezonas laikā.


Pēc 40.min. brauciena vilcienā stacijā mūs sagaidīja vecākais bibliotekārs ar gaužām mīlīgu (un rozā..) uzrakstu „Library lovers” J Tā vietā, lai mūs taisnā ceļā vestu uz bibliotēku, tikām pacienāti ar kafiju un uzkodām, kas mums jau no sākta gala lika justies īpašiem un gaidītiem.


Bibliotēkā vispirms tikām iepazīstināti ar diviem, piecus gadus veciem bibliobusiem, no kuriem viens ir īpaši piemērots bērniem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šie autobusi apkalpo visu Falkenbergas reģionu iekļaujot skolas un pēc izstrādāta grafika apbraukājot ciematus. Busiņā ir pašas pieprasītākās grāmatas, cilvēkiem ir iespēja arī iepriekš pasūtīt, ko tieši tie vēlētos saņemt. Kas ir interesanti- bibliotekārs vienlaikus arī autobusa šoferis, jo tas ļauj ietaupīt līdzekļus, bet kā atzina paši darbinieki- tieši tas ir forši!


Bibliotēkas vadītājs atzina, ka šis ieguldījums bibliobusos sevi ir pilnībā attaisnojis- bibliotēkas krājuma apgozījums ir palielinājies par 40%.


Falkenbergas bibliotēka ir izvietota divos stāvos. Telpas ir mājīgas un gaišas. Personāla darba telpās virmo radoša atmosfēra. Viena no darbiniecēm veido īpašas „informācijas somas” par dažādiem tematiem, piemēram par eksperimentiem, matemātiku, bērnu tiesībām utml., kas jebkuram interesentam dod iespēju paņemt uz mājām jau sagatavotu materiālu krājumu.


Tikām iepazīstināti ar divu bibliotekāru vadītu projektu, kas radīts, lai rosinātu sadarbību starp skolām un bibliotēkām. Galvenais mērķis- veicināt lasītprasmi un interesi par lasīšanu 6-11 gadu vecu bērnu vidū. Darbs notiek ar 12 lauku skoliņām, sadarbojoties ar vietējiem skolotajiem, iesaistot tos, iedrošinot turpināt viņu aizsākto darbu. Katra skola tiek apciemota apmēram 2 reizes semestrī, kad bērniem tiek prezentētas grāmatas, veicinātas diskusijas par izlasīto. Bērni projektu vidēji ir novērtējuši uz 9 (10 punktu skalā), daudzi atzina, ka šīs aktivitātes ir veicinājušas viņu vēlmi lasīt, savukārt skolotāji ir kļuvuši drošāki un cenšas turpināt bibliotekāru aizsākto darbu.


Falkenbergas bibliotēkai ir piecas filiālbibliotēkas, no kurām viena ir īpaša- tā ir bibliotēkas un jaunatnes atpūtas centra apvienojums, proti- pa dienu tā ir bibliotēka, vakarā plaukti tiek sabīdīti gar malām un jaunieši var spēlēt galda spēles, rīkot pasākumus utml. Ja pirms tam bibliotēka bija uz slēgšanas robežas, tad šobrīd, kā atzina bibliotekāri, ieguvēji ir visi. Bibliotēka jauniešiem kalpo kā iedvesmas avots, savukārt bibliotekāri mācās gan no jauniešiem, gan no darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar šo grupu. Kā būtiskākais trūkums šādam risinājumam tika minēts tas, ka centra darbinieki ļoti bieži mainās, kā arī bibliotēkas mēbeles un datoru aprīkojums nolietojas daudz ātrāk.


Mums šī diena bija skaists notikums- daudz iespaidu un sākotnēji neplānotais brauciens izvērtās par ļoti interesantu dienas daļu. Pēc pusdienām (arī tās tika mums sagādātas) atgriezāmies Gēteborgā, lai atlikušo dienas daļu pavadītu iepazīstot pilsētu gan no augšas (panorāmas rata), gan izstaigājot kanālmalu, baudot pilsētas atmosfēru un aptverot, kur īsti esam nonākušas.

2010. gada 10. aug.

IFLA 2010 (2.turpinājums) - Karaliskā bibliotēka


Autore: Sanita Malēja

Hei hei!

Esam veiksmīgi nokļuvušas Gēteborgā, naktsmītnē. Šodien aizvadīta gara diena ceļā. Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā guvām lielisku iespēju apskatīt Karalisko bibliotēku un tās darbību, pa kuru mūs izvadāja pat Jānis Krēsliņš – Zviedrijas akadēmiskās bibliotēkas pētniecības nodaļas vecākais bibliotekārs. Jau apskates sākumā viņš bibliotēkas darbu salīdzināja ar labu restorānu, kurā pasniedz tikai ekoloģiski tīru pārtiku. Un jāsaka, ka to bibliotēkā var ļoti labi saskatīt – interjerā sastopama gaiša koksne, taču kopumā tāda senatnīguma pieskaņa, kas mums visiem pakonsultējoties pilnīgi noteikti izraisīja vēlmi tur uzturēties ilgi un lasīt, lasīt, lasīt.

Pirmais pieturas punkts bija īpašā lasītava, kur pieejami apskatei īpašie eksemplāri no krājuma. Lasītavu mums izrādīja Lena Tőrnqvist, kas vairāk kā desmit gadus savas profesionālās darbības veltījusi Astrīdas Lindgrēnas darba apgūšanai un sakārtošanai. Viss atrodas telpās 20 metru dziļumā zem zemes, kur apmeklētājiem nav atļauts un nav bijis neviens. Kopumā krājums satilpst aptuveni 150 plauktu metros, kuros apkopoti ne tikai ap 75 000 vēstules autorei no aptuveni 11 000 rakstītājiem (Zviedrijas karaliskās ģimenes to starpā), bet arī 80-90 % oriģinālo manuskriptu. Vienu no tiem – Ronjas laupītāja meitas oriģinālo manuskriptu ar pašas autores piezīmēm izdevās apskatīt arī mums. Jāsaka, ka visi autores manuskripti ir perfekti nostrādāti jau no paša sākuma – bez kļūdām, bez labojumiem, gluži kā oriģināls. Krājumā ir izdevies apkopot arī ap 650 oriģinālo A. Lindgrēnes pierakstu bloku – ar īsto rokrakstu. Kad autore ir priekšlasījusi, tad tikai no savem pierakstiem. Vairākus no tiem ir apskatījuši pat 5-6 stenogrāfisti, taču par visu vārdu nozīmi vienojušies joprojām nav. Tik grūti ir saprast pierakstīto. Kolekcijā ir saglabājušies arī vairākas pavisam unikālas vienības – autores dzīvoklī atrastās oriģinālās grāmatu skices no grāmatas Pepija Garzeķe vāka. Redzējām, kā grāmata būtu varējusi izskatīties, kopumā 3 dažādi varianti.

Pati bibliotēka ir izvietota divās daļās – ir 9 stāvi virs zemes un 5 stāvi zem zemes. Ja kāds kādreiz atrodas karaliskās bibliotēkas tuvumā, pavērojiet, cik liels ir apkārtējais parks. Pazemes telpas ir izvietotas visa parka platībā. Starp abām ēkas daļām ir tikai viens savienojums – lifta šahta, kas kopā ar telpām tika izspridzināts un izveidots pirms 10 gadiem. Pazemes telpās ir izvietots bibliotēkas krājums, tur tiek uzturēta 18˚C visu gadu un valda 50% mitrums. Taču kā lielāko grāmatu biedu J.Krēsliņš minēja pašu bibliotekāru, j viņi visbiežāk arī saskaras ar grāmatām. Bibliotēkas krājumā sastopami daudz dažādu retumu, arī vienības par Latviju, kas nav satopamas pat mūsu valsts bibliotēkās. Dažus no tiem apskatījām arī mēs, piemēram grāmatu, kas kādu laiku atradās Rīgas Jāņa baznīcā un 1621. gadā nonāca zviedru rokās un tika nogādāta Zviedrijā kā kara laupījums. Homēra „Iliādas un odiseja tulkojums” tika iespiestas ap 1561. gadu, kad beidza pastāvēt Livonijas ordenis. J.Krēsliņš arī nolasīja kādu citātu par sievieti un vīrieti no pirmā Mancela prozas darba, kas sarakstīts latviski Igaunijā, Tartu 1630. gadā. Lielākā pērle gan bija iespēja redzēt oriģinālo Glika Bībeli, kas sastopama tikai vienā eksemplārā visā pasaulē un tika īpaši iespiesta un sūtīta Kārlim XI, Zviedrijas tā laika karalim. Bībele ir daudz lielāka, nekā pārējās 30 oriģinālās pasaulē satopamās. Tā saglabājusies perfektā stāvoklī – lapas ir baltas, ietīta zilā samtā un malas ir apzeltītas. Tā karalim sūtīta ar īpašu zemtekstu - kā pateicību par ticības „sponsorēšanu”.

Šeit var apskatīt kā mums gāja:
Apmetušies esam kempingā, kas ir aptuveni 4 km no konferences norises vietas. Ir siltais ūdens, visi apmierināti. Rīt priekšā agrs rīts, reģistrēšanās konferencei un iepazīšanās ar pilsētu.

2010. gada 9. aug.

IFLA 2010 (1.turpinājums) - Gandrīz Stokholmā


Autori: Dace, Sanita, Silva:

Brauciena pirmā diena aizvadīta veiksmīgi. Esam mērojuši ceļu uz Tallinu un pēc stundas jau piestāsim Stokholmas ostā.

Uz konferenci dodamies Latvijas bibliotēku speciālistu delegācijas sastāvā, kas pārstāv visas reģionālās Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) nodaļas un nozīmīgākās sekcijas. Bez piedalīšanās IFLA 76. Ģenerālkonferencē, projekta laikā tiks arī prezentēts 30 Latvijas bibliotēku apvienotais projekts „Pasaule t@vā bibliotēkā”, kas tapis sadarbībā ar UNESCO Nacionālo komiteju. Paredzēts apmeklēt arī NORICOM (Mediju un komunikāciju izpētes Ziemeļvalstu informācijas centrs) , kur būs iespēja iepazīties ar veiktajiem pētījumiem par mediju un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu bērnu un jauniešu vidū.

Grupā ietilpst LNB direktora vietniece Anita Goldberga, LNB Bibliotēku attīstības institūta nodaļas vadītāja Jana Dreimane, LNB Personālā nodaļas vadītāja Lita Hofmane, LNB Bibliotēku attīstības institūta nodaļas vadītāja, LBB prezidente Silvija Tretjakova, Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa, Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas direktore Inta Kušnere, Kursīšu bibliotēkas-informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons, Gulbenes bibliotēkas vadītāja Antra Sprudzāne, Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane.

2010. gada 8. aug.

IFLA 2010

Starptautiskā bibliotēku asociāciju federācija (IFLA) ir vadoša starptautiska organizācija, kas pārstāv bibliotēku un informācijas pakalpojumu un to lietotāju intereses, dibināta 1927. gadā
Šogad pasaules bibliotēku un informācijas kongress, vispārējā 76. IFLA konference un asambleja par tematu „Brīvā pieeja zināšanām – veicinot ilgtspējīgu attīstību” notiks no 10. līdz 15. augustam Gēteborgā, Zviedrijā.
Konference ilgs 5 dienas un tās laikā ir iespēja katram konferences dalībniekam izveidot savām interesēm atbilstošu programmu. Konference ir organizēta 159 sesijās, uzstāšanās forma: referāti, semināri, plakātu izstādes. Kā arī ir iespēja apmeklēt praktiskas apmācības. Konferences programma ir ļoti plaša, tā aptver visas iespējamās ar bibliotēku jomu saistītos jautājumus.
Šogad konferencē tiks akcentēts jautājums par zināšanu pieejamība ikvienam, jo zināšanas atver pasauli uz iztēli un radošumu, kas ir katra cilvēka un sabiedrības attīstības pamatā. Pieeja zināšanām ir jābūt bez maksas, bet arī apzinoties autortiesību aspektu.
Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) ir uzaicinājusi trīs Informācijas un bibliotēkas studiju nodaļas studentes (Daci Ūdri, Silvu Suhaņenkovu un Sanitu Malēju) pieredzes apmaiņas braucienā uz IFLA starptautisko konferenci
Tiks popularizēts LU Sociālo zinātņu fakultātes vārds pasaulē, parādot, ka fakultātē aug spēcīga jauno bibliotēkzinātnes pētnieku paaudze.
Pirmo reizi starptautisko konferenci, kuru organizē IFLA, apmeklēs LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkzinātnes un informācijas studenti. Konferences ietvaros tiks gūta ļoti vērtīga pieredze un zināšanas.
Lai iepazīstinātu ar konferences norisi un LU SZF studentu piedzīvoto konferences laikā, studentes regulāri ievietos informāciju šajā memuārā. Seko līdzi!